Noliecies pie zemes tik stīvs
Viena roka vijole, otrā — vīns
Nodurtu galvu, bez krekla
Lūdzošā balsi dzied
Dziesma beidzas, piegāju klāt
Viņš negribēja runāt, bet es piespiedu sākt
Pretējās acīs bij skumjas
Manās acīs — kauns
Nē, tā nav
Neviens nevar būt tik brīvs
Nē, tā nav
Tad klausies, viņš teica, šo dziesmu es dziedāšu tev
Nē, tā nav
Neviens nevar būt tik brīvs
Nē, tā nav
Tad klausies, viņš teica, šo dziesmu es dziedāšu tev
Pieliecos tuvāk
Gandrīz kā tēvs līdzi just
Vīns bija stiprāks par prātu
Bet viņa prāts nedomāja zust
Tikai vienreiz viņš grib dzirdēt kā šauj
Smagos zābakos pacelties debesīs brīvs
Pielīst kādam gandrīz klāt un teikt
Paldies, esmu palicis dzīvs
Noliecies pie zemes tik stīvs
Viena roka vijole, otrā — vīns
Viss ko es vēlos ir vīns
Tagad mums nav kur iet
Nē, tā nav
Neviens nevar būt tik brīvs
Nē, tā nav
Tad klausies, viņš teica, šo dziesmu es dziedāšu tev
Nē, tā nav
Neviens nevar būt tik brīvs
Nē, tā nav
Tad klausies, viņš teica, šo dziesmu es dziedāšu tev